Vai daži papagaiļi ir pašaizliedzīgi?
Cilvēki un daži citi zīdītāji dzīvnieku vidū izceļas ar laipnību un palīdzību citiem trūkumā nonākušiem indivīdiem. Bet vai putni demonstrē arī nesavtību? Atbilde ir “jā” - vismaz attiecībā uz Āfrikas pelēko papagaili.
Altruisms - darbība, kurā tiek piedāvāta palīdzība grūtībās nonākušam cilvēkam, pat ja tā jums nenāk par labu - ir īpašība, ar kuru cilvēki ir lepojušies visos laikmetos.
Tomēr mēs neesam vienīgie dzīvnieku valstībā, kas var demonstrēt nesavtību. Arī citi zīdītāji - tostarp vilki, bonobo un kuprīti - ir prasmīgi, palīdzot citiem savas sugas pārstāvjiem, kad viņi tiek aicināti to darīt.
Tagad Dezirée Brucks un Auguste von Bayern no Maksa Plankas Ornitoloģijas institūta Seewiesen, Vācijā, ir veikuši pētījumus, kas liek domāt, ka vienas papagaiļu sugas indivīdi arī demonstrē spēju būt pašaizliedzīgi.
Rezultāti, kas parādās Pašreizējā bioloģija - ievietojiet Āfrikas pelēko papagaili uzmanības centrā.
Āfrikas pelēkie papagaiļi parāda altruismu
Pētījumā pētnieki strādāja ne tikai ar Āfrikas pelēkajiem papagaiļiem, kuru dzimtene ir ekvatoriālās Āfrikas reģioni, bet arī ar zilgalvas aromātiem, viņu Dienvidamerikas “brālēniem”.
Brucks un fon Bajerns apmācīja astoņus Āfrikas pelēkos papagaiļus un sešus zilo galvu arābus, pētījuma dokumentā atzīmējot, ka abas sugas ir ievērojamas, pateicoties viņu inteliģencei.
Pirmais eksperimenta solis bija iemācīt visiem papagaiļiem dot pētniekam žetonu, pretī saņemot atlīdzību par riekstu.
Pietiekami drīz visi putni bija iemācījušies triku - nodod žetonu, saņem riekstu. Pēc tam izmeklētāji vēlējās noskaidrot, vai viņi tikpat ļoti vēlētos palīdzēt partnerim saņemt atlīdzību kā paši.
Šim nolūkam Brucks un fon Bajerns izmitināja vienas sugas papagaiļu pārus speciāli uzbūvētā kamerā, kas tos atdalīja viens no otra un no pētnieka, ar nelielām atverēm piekļuvei un saziņai.
Pētnieki vienam papagailim piešķīra žetonus, taču nekādā veidā tos nevarēja nodot pētniekam, lai iegūtu riekstus. Savukārt otrs papagailis varēja nokļūt līdz pētniekam, taču tam nebija žetonu, ko piedāvāt apmaiņā pret riekstiem.
Katrā gadījumā papagailis bez marķiera signalizēja partnerim, lūdzot palīdzību. Jautājums, protams, bija šāds: vai papagailis ar žetoniem tos nodos papagailim bez žetona, zinot, ka tikai otrs papagailis tad varēs pieprasīt atlīdzību?
Kā izrādās, zilgalvas aras nemaz nevēlējās palīdzēt viena otrai. Tā kā papagailis ar žetoniem nevarētu pieprasīt riekstus, to nedarīs arī viņa partneris.
Tas nepavisam nenotika ar Āfrikas pelēkajiem papagaiļiem. Septiņi no astoņiem iesaistītajiem Āfrikas pelēkajiem papagaiļiem izvēlējās palīdzēt savam partnerim, dodot viņiem žetonus, lai viņi varētu pieprasīt riekstus.
Turklāt, kad pētnieki mainīja Āfrikas pelēko papagaiļu lomu, tie, kas tagad turēja žetonus, labprāt dalījās tajos ar partneriem, kuri iepriekš viņiem bija palīdzējuši. Šis atklājums, pēc pētnieku domām, liek domāt, ka šiem papagaiļiem pat var būt kaut kāda izpratne par savstarpīgumu.
Bruksu un fon Bajernu vēl vairāk pārsteidza fakts, ka Āfrikas pelēkie papagaiļi izvēlējās palīdzēt viens otram, pat ja tie nebija saistīti ar indivīdu, ar kuru pētnieki viņus bija sapārojuši.
Tas arī liek domāt, ka šīs sugas indivīdi vienkārši jūtas motivēti palīdzēt viens otram neatkarīgi no viņu attiecībām, kas ir neparasti. Pētnieki paskaidro, ka parasti dzīvnieki daudz biežāk palīdz saistītiem cilvēkiem un nejūt motivāciju palīdzēt tiem, ar kuriem viņiem nav attiecību.
Turpretī zilgalvas ara neatlaidīgi demonstrēja patmīlību pat citos eksperimentos. Piemēram, kad pētnieki piedāvāja putniem ēdiena bļodu, no kuras viņiem visiem vajadzēja baroties, grupas dominējošais indivīds vilka trauku prom no citiem putniem, lai pārliecinātos, ka viņi tam nevarēs piekļūt.
Kāpēc gan divu saprātīgu putnu sugu pārstāvji rīkojas tik atšķirīgi? Pētnieki joprojām nav pārliecināti, taču pieļauj hipotēzi, ka tas var būt saistīts ar faktu, ka viņi organizē savas sociālās grupas dažādos veidos. Pētījumā Brucks un fon Bajerns raksta:
"Sugām raksturīgās sociālās tolerances atšķirības, jo īpaši pārtikas kontekstā, var izraisīt prosociālās uzvedības atšķirības dažādās papagaiļu sugās."
Āfrikas pelēkie papagaiļi dzīvo lielos ganāmpulkos, kuru locekļi nepārtraukti mainās, turpretī ar zilgalvas aromātiem patīk organizēties mazākās grupās ar stingrākām hierarhijām.
Pētnieki vēlētos uzzināt vairāk par to, kāpēc putni rīkojas tā, kā viņi rīkojas. Pētot putnu dabisko uzvedību savvaļā, ir zināmas grūtības. Saskaņā ar Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības datiem zilgalvas arava statuss ir „neaizsargāts”, savvaļā populācijas strauji samazinās, un eksperti tagad uzskata, ka Āfrikas pelēkais papagailis ir apdraudēta suga.
