Jauns pētījums var izskaidrot, kāpēc evolūcija padarīja cilvēku "resnu"
Zinātnieki ir salīdzinājuši cilvēku un citu primātu tauku paraugus un atklājuši, ka izmaiņas DNS iepakojumā ietekmēja to, kā cilvēka ķermenis apstrādā taukus.
Mūsu ķermenim ir nepieciešami tauki, lai uzkrātu enerģiju un aizsargātu svarīgos orgānus.
Tauki arī palīdz organismam absorbēt dažas barības vielas un radīt svarīgus hormonus.
Uztura tauki ietver piesātinātos taukus, trans-taukus, mononepiesātinātos taukus un polinepiesātinātos taukus, kuriem visiem ir dažādas īpašības.
Cilvēkiem jācenšas izvairīties no piesātinātajiem un trans-taukiem vai tos lietot tikai mērenībā, jo tie paaugstina zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) jeb “sliktā” holesterīna līmeni. Mononepiesātinātie un polinepiesātinātie tauki tomēr var pazemināt ZBL holesterīna līmeni.
Triglicerīdi ir visizplatītākais tauku veids organismā. Viņi uzkrāj lieko enerģiju no pārtikas, ko mēs ēdam. Gremošanas laikā mūsu ķermenis tos noārda un caur asinsriti pārnes uz šūnām. Mūsu ķermenis daļu no šiem taukiem izmanto kā enerģiju, bet pārējo daļu uzglabā šūnās.
Tauku vielmaiņa ir cilvēka izdzīvošanas atslēga, un jebkura procesa nelīdzsvarotība var izraisīt aptaukošanos, diabētu un sirds un asinsvadu slimības.
Sirds un asinsvadu slimības ir pirmais nāves cēlonis visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses liecina, ka 2016. gadā no šī stāvokļa mira gandrīz 18 miljoni cilvēku.
Kā cilvēki kļuva par “resno” primātu
Mūsdienu ēšanas paradumi un fizisko aktivitāšu trūkums ir veicinājuši aptaukošanās “epidēmiju”, taču jaunie pētījumi uzsver evolūcijas lomu pieaugošajā cilvēka ķermeņa tauku veidošanās procesā.
Zinātnieki atklāja, ka izmaiņas DNS iepakojumā tauku šūnās samazināja cilvēka ķermeņa spēju pārvērst “sliktos” taukus “labajos” taukos. Pētījuma rezultāti tagad parādās žurnālā Genoma bioloģija un evolūcija.
"Mēs esam tauku primāti," saka pētījuma līdzautors Devi Swain-Lenz, doktora grāds bioloģijā Duke Universitātē Durham, NC.
Pētnieki, kurus vadīja Swain-Lenz un hercoga biologs Greg Wray, salīdzināja cilvēku, šimpanu un citu primātu tauku paraugus, izmantojot tehniku, ko sauc par ATAC-seq. Tas analizē, kā tauku šūnu DNS tiek iesaiņota dažādu sugu ķermeņos.
Atzinumi atklāja, ka cilvēkiem ir no 14% līdz 31% ķermeņa tauku, savukārt citiem primātiem ir mazāk nekā 9%. Arī DNS reģioni cilvēkiem ir vairāk kondensēti, tādējādi ierobežojot piekļuvi tauku metabolismā iesaistītajiem gēniem.
Pētnieki arī atklāja, ka aptuveni 780 DNS reģioni šimpanzēs un makakās bija pieejamāki, salīdzinot ar cilvēkiem. Tas nozīmē, ka cilvēka ķermenim ir samazināta spēja pārveidot sliktos taukus par labajiem.
Ne visi tauki ir vienādi
Swain-Lenz paskaidro, ka lielāko daļu tauku veido “balto kaloriju uzkrāšanas tauki”. Tas ir tauku veids, kas uzkrājas uz vēdera un ap vidukli. Citas tauku šūnas, sauktas par smilškrāsas un brūnas krāsas taukiem, palīdz sadedzināt kalorijas.
Šī jaunā pētījuma rezultāti atklāja, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem ir vairāk tauku, ir tas, ka DNS reģioni, kuriem vajadzētu palīdzēt baltos taukus pārvērst brūnajos taukos, ir saspiesti un neļauj šai transformācijai notikt.
"Joprojām ir iespējams aktivizēt ķermeņa ierobežotos brūnos taukus, rīkojoties, piemēram, pakļaujot cilvēkus aukstai temperatūrai, taču mums tas ir jāstrādā," piebilst Swain-Lenz.
Komanda uzskata, ka agrīnajiem cilvēkiem, iespējams, vajadzēja uzkrāt taukus ne tikai, lai aizsargātu vitāli svarīgos orgānus un iesildītos, bet arī lai koptu viņu augošās smadzenes. Faktiski cilvēka smadzenes evolūcijas laikā trīskāršojās, un tagad tās patērē vairāk enerģijas nekā jebkurš cits orgāns.
Zinātnieki ir strādājuši, lai saprastu, vai, veicinot ķermeņa spēju pārveidot baltos taukus par brūniem, varētu samazināt aptaukošanos, taču ir vajadzīgi vairāk pētījumu.
"Varbūt mēs varētu izdomāt gēnu grupu, kas mums jāieslēdz vai jāizslēdz, bet mēs joprojām esam ļoti tālu no tā," secina Svains-Lencs.
